Brunavas pagasts

Mežgaļu astoņgadīgās skolas vēsture. (2. turpinājums)

anddam — Thu, 06 Jan 2011 19:21:33 GMT

Kara dienas.

Kopš Staļiņgradas kaujas vācu armija vairs neatžirgst. Zem pastāvīgiem Padomju armijas triecieniem tā nemitīgi atkāpjas uz rietumiem. Pēc otrās frontes atklāšanas šī vācu armijas atkāpšanās paātrinās. Gaisā parādās padomju lidmašīnas. Jūlija beigās, 1944. gadā, notiek cīņas skolas rajonā. Uz pāris dienām skolā piestāj vācu karaspēka nodaļa. Skolas pārzinis un skolotāji aizbēg no frontes rajona. Skola paliek neapsargāta. Vācieši atkāpjas. Skolā apmetās padomju karavīri, šeit ierīko kara hospitāli.

Laimīgā kārtā skola necieš tiešā kara darbībā, galvenā ēkā un dzīvokļu māja paliek ložu un bumbu neskartas. Vācieši nocietinājušies uz 5 km attālās Mēmeles upes, bet 17. septembrī viņus no turienes padzen. Ierodas Bauskas apriņķa komiteja un uzsāk darbu. Organizē arī skolu tīklu.

Par skolas direktoru ieceļ Frici Beķeri. Sākās skolas organizēšana. Ļoti daudz darba. Apkārt skolai dziļi ierakumi, grāvji. Tie jāaizber. Jāsakārto skolas soli un inventārs. Frontes drūmajās dienās daudz kas pazudis, bet par zudušo nav laika sērot – bērni gaida mācību sākumu. Skolotāji pašu spēkiem visu satīra, sakārto, salabo atlikušos mācību līdzekļus. Un tad pienāk vēsturiskā diena – 1944. gada 2. oktobris, kad skola kā padomju skola atkal atver savas durvis. Par spīti tam, ka turpinās karš, iesākas spraigs skolas darbs.

Skolotāji ir šādi: Fr. Beķeri, M. Fatare, T. Piebalga, I. Sveikacka, L. Ķerpis, E. Saulājs, E. Ušerovska, un K. Assers.

Skolotāju kolektīvs 1946./1947. m. g. rinda no kreisās: Fr. Beķeris, M. Fatare, A. Beķere un J. Paviļons rinda no kreisās: V. Sutena, E. Ušerovska, R. Salmiņa.

1946. gadā no novembra līdz 9. decembrim skolā ierīko elektrisko apgaismošanu – uzstāda vēja ģeneratoru. Līdzekļus atvēla apriņķa Tautas izglītības nodaļas vadītājs J. Sīnis. Uzstādīšanu izdara divi speciālisti no Rīgas. Viss kopā izmaksā 10 000 rubļu (pēckara naudas izteiksmē). Šī pasākuma iniciators – Fr. Beķeris. Pabeidz instalāciju un iekārtu vada skolotājs J. Paviļons.

1946. gada rudenī tiek aizvākta milzīga grants kaudze no skolotāju mājas dienvidu gala, zeme nolīdzināta un ierīkots celiņš mājas galā.

1947. gada pavasarī iesākti veidot apstādījumi. Vispirms iestādīti ceriņi skolas ēkas dienvidu galā, izplānots un izveidots grants celiņš, kas savieno abu ēku parādes durvis.

1947. gada vasarā tiek izbūvētas atrakcijas rotaļu laukumā. Rotaļu laukumu izplānoja Fr. Biķeris ar skolotāju L. Ķērpi. Būvējuši A. Žindulis un A. Kirilko. Šī paša gada vasarā skolas telpās tiek izbūvēta pirts iekārta – krāsns gara mešanai, cementa rezervuārs siltajam ūdenim. Vēlāk rezervuārs tiek izgatavots no metāla. Skolēni nu ik piektdienas mazgājas balti!… 1948. gada ievērojams ar to, ka iesākts ļoti plašs skolas apzaļošanas darbs. Skolā izveidojas tradīcija, ka katra izlaiduma klase skolas teritorijā iestāda, skolu beidzot, savu kociņu.

Kalniņa virsotnē paceļas skaista lapenīte 1949.gads

Skaista kļūst skolas apkārtne…

Skolotāja J. Paviļona atmiņu stāsts par skolas apstādījumu veidošanu.

Kad celiņš uz dzīvojamo māju bija izveidots, radās vajadzība izveidot trijstūra zemes gabaliņu skolas ziemeļrietumu galā. Cik grūti ir tam, kuru nostāda klajumā, kur it nekā nav, un liek kaut ko veidot. To visu varētu prasīt no dārznieka – speciālista, bet tāda nav, viss jāzina pašam – pašam jāizdomā, jāizmēra, jāierīko. Ir jāsteidzas, jo skolas direktors Fr. Beķeris nepacietīgi gaida norādījumus, gaida ar lāpstām bruņojušies bērni.

Kad Mazais parks izplānots un ziemeļrietumu loka ceļš nosprausts, tā abās pusēs rokam nelielu grāvi, ko ārpusē 1948. gada 16. aprīlī apstādām ar lazdām. 19. aprīlī sastādīja liepiņas apkārt deju laukumam, bet 21. aprīlī liepiņu starpā sastādīja ceriņus.

Vairāk vajadzēja padomāt par skolas priekšā atrodošā laukuma izveidošanu. 15 m no skolas iestādījām liepiņu dzīvžogu un divas prāvas liepas dzīvžoga rindā. To visu paveicām 27. un 29. aprīlī. Maijā tika iestādītas eglītes ziemeļu pusē uz robežas un blakus ceļam pie rotaļu laukuma. 1948. gadā gandrīz pabeigti visi stādījumi un ierīkots puķu dobes Mazajā parkā.

Direktoram Fr. Beķerim rodas doma, ka jāierīko vēl atsevišķs parks, kurā jāatrodas kalniņam ar kanālu apkārt un sēnīti galā. Projektēju pēc Budbergas parka kalniņa parauga – 10 m diametrā. Un tad sākas rakšana. Mazākie nadzīgi loba velēnu, parādās melns 4m plats gredzens. Bērni ātri pagurst. Kalns prasa milzu pūles. Kādu svētdienu direktors rok viens pats, visu dienu līdz pagurumam, bet kalns necik augstu nepaceļas. Tas prasa ilgstošu, smagu darbu.

Visgrūtāk veicas pēdējie darbi: pagatavoju koka šablonu, ar kura palīdzību veidojām kalniņu nošķelta konusa veidā. Tas jānoklāj ar velēnām, kuras jānes augšā. Traucē dubļi, lietus, tādēļ kalniņu pabeidzām 1948. gada 7. oktobrī. Pamazām skola pieņem koptas vietas izskatu. Bet kopšanu traucē neglīta, veca rija, kas saglabājusies no neatminamiem laikiem. Tā atrodas starp skolas ēku un dzīvojamo māju – taisni ceļa vidū. Laika gaitā tā galīgi sabrukusi – sanāk bērni un sākām pamazām to noplēst. Ar māla gruvešiem aizbērām zemās vietas parka ziemeļu stūrī. Pazūd pagātnes ēnas. Vieta pamazām kļūst līdzena.

Direktor jau sen lolo cerību pie skolas uzcelt statuju. Beidzot Mārtiņš Zauns Rīgā izveido statuju no mākslīgā akmens. Šo statuju automašīna atved uz Mežgaļiem un uzstāda pie skolas. Vēlāk pie tās ierīko soliņus, šī vieta kļūst bērniem par iemīļotu gan atpūtai, gan mācībām. 1949. gada pavasarī vēl veicam vairākus stādīšanas darbus: vispirms sastādījām ievas ap kalniņu, pēc tam melnalkšņu aleju parka ziemeļu malā divās rindā.

Mežgaļu skolas naturālisti , piedalāmies milzīgajā skolas apstādīšanas un apkopšanas darbā, nav aizmirsuši arī savu tiešo uzdevumu – izvest zinātniski – pētnieciskos darbus savos izmēģinājumu lauciņos. Tā skolā top atbilstoši prasībām izveidoti izmēģinājumu lauciņi Ar apstādījumu izveidošanu darbs pie kalniņa nebeidzas. Kalniņa galā uzcēla lapenīti, pāri kanālam uzbūvēja skaistu tiltiņu, izgatavoja uzkāpšanai kalnā cementa kāpnes ar baltām margām.

1949. gada rudenī turpinās stādījumi skolas parkā. Tiek iestādīti četri skābaržu kociņi, kurus no Svitenes parka palīdz atgādāt skolotājs Hammers. Taču kociņi neizturīgi un 1950. gada bargajā ziemā tie izsalst. Pie mums vairs nav vientuļi. Jaunie kociņi aug, iezīmējas jaunā parka kontūras. Ja pārējā apkārtne ir neglīta un nolaista, tad mums skaistums nav jāmeklē – mēs to izveidojam uz vietas.

Skolas apkārtnes izdaiļošanas darbs pamatos beidzās ar to, ka no Rīgas tiek atvesta pēc Šmalca projekta izgatavota vāze un uz tiek uzstādīta skolotāju dzīvojamās mājas priekšā – apaļi izveidotās puķudobes vidū.

Skolas direktors Fr. Beķers pie vāzes 1950. g maijā.

Melnais humors

anddam — Thu, 23 Dec 2010 19:56:19 GMT

Uz ielas blakus prostitūtai apstājas džips, vīrietis pa pavērtu logu uzjautā: – Ko dari par 10 latiem? – Visu! – Ok, kāp iekšā – palīdzēsi mājai betonēt pamatus!

Notiesātais izbēg no cietuma. Cietuma priekšnieks visur izsūta bēgļa fotogrāfijas: pretskatā, profils no labās puses, profils no kreisās. Nākamajā dienā no tuvākās mazpilsētas ziņo; – Fotogrāfijas saņēmām. Visi trīs noziedznieki nošauti aizturot. [$CUT$ ?]

Trīs dāmas- brunete, sarkanmate un blondīne- meitu mātes sarunājas. Brunete: -Es izskatīju savas meitas mantas un atradu cigaretes. Es nevarēju iedomāties, ka mana meita smēķē! Sarkanmate: – Es caurlūkoju savas meitas mantas un atradu tur liķiera pudeli. Es nevarēju iedomāties, ka mana meita dzer! Blondīne: – Es arī caurlūkoju savas meitas mantas. Es atradu prezervatīvu paciņu. Es nevarēju iedomāties, ka manai meitai ir penis…

Smilšu kastē sēž maza meitenīte un kautko ēd. Garāmgājējs, to ieraugot, vaicā: -Meitenīt! Ko tu tur ēd??? Meitenīte, zvērīgā balsī atbild: – NEZINU! PATS ATSKRĒJA!!!

Stāv ielas malā policists un briesmīgi lamā 8 gadīgu puisīti.
Garām iet onkulītis,galīgi sašutis:
- Kā jūs tā varat tā runāt un ar tādiem vārdiem? Jums tak jābūt visiem par piemēru!!!
- Es to vienkārši vairs nevaru izturēt! Un ko jūs darītu? Viņš jau trešo dienu nāk pie manis un īd: policista kungs, pārguliet ar manu sunīti, nu lūdzu, es tā gribu policijas suni!!!

Karaļa galmā notiek sacensības šaušanā ar loku.
Pirmais sacensības sāk kāds sudraba bruņās tērpts bruņinieks – nu vienkārši spīd un laistās. Šamais paņem bultu un loku un sāk tēmēt. Pretī viņam stāv kāds galīgi nobijies zemnieks ar ābolu uz galvas. Nu un šis izšauj un trāpa tieši ābolā.
Šāvējs pagriežas pret karali, dziļi paklanās un saka:
- I`m Sir Lancelot.

Nākošais nāk zelta bruņās tērpts bruņinieks – arī spīd un laistās.
Izņem zelta loku un zelta bultu un sāk tēmēt. Izšauj un trāpa tieši iepriekšējās bultas galā. Nu arī šis pagriežas pret karali, dziļi paklanās un saka:
- I`m Robin Hood.

Bet, tad nāk kāds pavisam vecs, noskrandis, līku muguru, sakropļotu seju, ar līku loku un līkām bultām vīrelis. Ilgi nedomādams, viņš izšauj un trāpa tieši zemnieka sejā. Tas nokrīt, un visapkārt izšļakstās asinis. Vīrelis mazliet ieliecas savos ceļos un saka:
- I`m…sorry!

Pensionārs kādudien sadomā piezvanīt saviem draugiem, izskraida vai pusi Rīgas un nekā – visās būdiņās telefona aparātiem norautas klausules. Pensionārs nu paliek briesmīgi pikts un lamājas: – Vot, kretīni tādi! Pieķeršu kādu vainīgo, kas klausules norauj – tūlīt pat rokas atraušu! …Un pretī viņam nāk jauneklis ar mobilo telefonu…

Anekdotes par datoriķiem...

anddam — Thu, 23 Dec 2010 19:36:37 GMT

- Sakiet, kāda ir jūsu diplomdarba rakstīšanas metodika???
- Ctr C, Ctrl V!

Saruna starp lietotāju un Windows videokartes instalēšanas procesā -
Windows: Nu, ko vajag?
Lietotājs: Redz, videokarti nopirku, vajadzētu draiverus uzinstalēt...
Windows: A disks ir?
Lietotājs: Ir! [$CUT$ ?]
Windows: Kas jāsaka?
Lietotājs: "OK".
Windows: A vot fig tev, nevis "OK" - nevaru nepieciešamos failus atrast!
Lietotājs: Tie taču ir uz diska!
Windows: Uz kāda diska?
Lietotājs: Uz "C:".
Windows: Nav tāda diska.
Lietotājs: A kāpēc zem DOS ir?
Windows: Nav mana problēma.
Lietotājs: Kā lai es draiverus uzinstalēju?
Windows: Priekš kam tev draiveri? Tev taču videokartes nemaz nav!
Lietotājs: Kā nav?
Windows: Nu es tev saku nav!
Lietotājs: Un skaņu kartes arī nav?
Windows: Arī nav.
Lietotājs: Kas tad ir?
Windows: Printeris.
Lietotājs: Savā mūžā nav bijis!
Windows: Tagad ir.
Lietotājs: Un es jau pirkt taisījos...
Windows: Nu redzi! Ko tu bez manis darītu?

Kāds datoram ir dzimums? Lai to noskaidrotu, tika veikta aptauja
sieviešu un vīriešu vidū.

Vīrieši apgalvoja, ka dators ir sieviešu dzimuma, jo:
1) neviens nesaprot tā iekšējo loģiku, izņemot radītāju;
2) valoda, kādā tie savstarpēji sazinās, citiem ir nesaprotama;
3) pat mazākās kļūdiņas atmiņā droši glabājās pēkšņai graujošai izpildei;
4) tikko to iegādājies, pusalga tiek iztērēta tā aksesuāriem.

Sievietes uzskatīja, ka dators ir vīriešu dzimuma, jo:
1) lai pievērstu tā uzmanību, to vajag ielādēt;
2) tā smadzenēs ir daudz informācijas, bet tik un tā tas ir bezsmadzeņu;
3) tas ir paredzēts, lai atrisinātu problēmas, bet lielāko laika daļu
tas pats ir problēma;
4) tikko to iegādājies, jau pēc brīža saproti, ka, ja būtu laiciņu
pagaidījusi, būtu dabūjusi labāku modeli.

Programmētājs pirms gulētiešanas noliek pie gultas divas glāzes. Vienu, pilnu ar ūdeni- gadījumam, ja naktī gribēsies dzert. Otru tukšu- gadījumam, ja negribēsies.

Drausmīgi sodi datoriķiem
1) pēriens ar peli
2) nožņaugšana ar peles vadu
3) nosmacēšana ar peles paklājiņu

Hakers pārkvalificējās par mācītāju un iesvēta grēcinieku: - Lai palīdz tev F1 un sargā F2. Controla, Alta un svētā Del-a vārdā, lai tā ir, ENTER!

Mežgaļu astoņgadīgās skolas vēsture. (turpinājums)

anddam — Tue, 21 Dec 2010 14:44:16 GMT

Pie skolas parādās pirmie koki … 1942. gads.

Jau pagājuši gandrīz divi, gadi kopš skolas dibināšanas. Šajā laikā notikušas lielas vēsturiskas izmaiņas pasaules mērogā un pašreiz plosās otrais pasaules karš. 13 dienas pēc skolas dibināšanas Latvijā iesoļoja Sarkanā Armija, bet skolas izbūvē ne mirkli neapstājas. Materiāli visi pievesti, viss sagatavots.

Jaunā pagasta izpildu komiteja labvēlīgi raugās uz skolas jaunbūvi un 1941. gada pavasarī skola ir zem jumta. Bet tad Hitlera armija iebrūk Latvijas teritorijā un Sarkanā Armija ar kaujām atkāpjas.

Latviešu tauta smagi pārdzīvo kundzisko vācu zābaku. Saimnieciskā dzīve panīkst. 1942. gada pavasarī Brunavas skolas skolēni skolotāju vadībā ierodas skolas jaunbūves vietā un iestāda liepiņas abās pusēs ceļam, kas iet no Mežgaļiem uz Buiveniem. Šai reizē iestādīja ap 50 liepiņu, no kurām apmēram puse aug vēl šodien.

Skolotājs J. Paviļons apstādījumu projektu autors.

Skolas atklāšana.

Beidzot šī diena ir klāt – 26 oktobris, kad mācības tiek uzsāktas jaunieceltajā skolā. Šī diena ir jauka, lai gan iepriekšējās dienās stipri lijis un ceļš no Kukučiem līdz skolai neizsakāmi dubļains – neizbraucams un neizbrienams. Iepriekšējās dienās skolotāji dūšīgi strādājuši pie mantu pārkravāšanas, šķirošanas, klašu tīrīšanas un sakārtošanas. Inventārs šeit savests no 3 skolām – Brunavas, Tunkūnu un Tarvidānu, kuras likvidē. Skolas fasāde jau nokrāsota un gandrīz pilnīgi izveidota. Pārējās ēkas daļas bez apmetuma, jo to neatļauj okupācijas varas likums, kaut arī materiāla pietiek.

Jau sanākuši skolēni. Tie laipo ārpusē pa dēļu galiem, ķieģeļiem. Reizē ar skolas ēkas būvi turpat netālu, 50 m uz ziemeļiem, tajā pašā līnijā tiek uzcelta speciāla ēka skolotāju dzīvokļiem. Tā ir glīta ēka ar 5 ļoti plašiem dzīvokļiem. Uzņēmumā redzams, ka ēkas tuvumā grants kaudzes, gruži, apkārt klajš lauks, tuvumā mežs. Tuvumā nav ne koku, ne puķu. Tagad šajā ēkā iekārtoti 3 skolotāju dzīvokļi un skolas internāts.

Skolotāju dzīvojamā ēka

Iestāda augļu dārzu.

1943. gada vasarā skolas apkārtne vēl pilnīgi kaila. Tai apkārtnē viļņo kupls vasarāja lauks, tuvāk lievenim trekni saaugušas lopbarības bietes. Uzstādīts vēja ģenerators, kas dod strāvu pāris spuldzēm skolā un dzīvojamā mājā.

Skola 1943. gadā.

Starp skolu un dzīvojamo ēku rēgojās veca rija, ko skolēni nojauca 1948.gadā. Skolas pārzinis Bajārs, nesavtīgi rūpēdamies par skolas materiālo labklājību, 1943. gada rudenī nopērk apmēram 68 ābeles un bumbieres un ap 30 ķiršu. Šo kokus viņš pats, skolotāji Fatere un Paviļons, palīdzot skolas kurinātājam A. Kirilko, iestāda skolas rietumu pusē, dienvidu galā un pie dzīvojamās ēkas. Lielākā daļa no šiem kokiem zaļo, zied un dod augļus arī vēl šodien.

Vissenākie laiki

anddam — Sun, 19 Dec 2010 18:24:05 GMT

Senā Brunavas pagasta teritorija bija Zemgaļu apdzīvotās Upmales zemes Nogailenes pils novada daļa ar Aužeļu pilskalnu centrā. Tas atradās 200 metru uz ziemeļiem no Aužeļu mājām, Mēmeles upes kreisajā krastā. Pilskalns labi pārredzams, apaugusi tikai pret Mēmeli vērstā kalna nogāze. Pilskalnu veido trīsstūra zemesrags starp Mēmeli un tajā ietekošā strautiņa gravu. Zemes mēle ziemeļu galā pārrakta, tādējādi atdalot pilskalna plakumu ar divus metrus dziļugrāvi un četrus metrus augstu valni. $CUT$Pilskalnā konstatēts vairāk nekā pusmetru biezs kultūrslānis. Tajā atrastas apmestās keramikas lauskas, kas attiecās uz vidējo dzelzs laikmetu (5.-8. gs.). Ziemeļrietumos un dienvidos no pilskalna konstatētas apmetnes vietas, kurās iegūtās ripas keramikas lauskas norāda uz šī senvietu kompleksa izmantošanu arī vidējā dzelzs laikmetā (9.-12. s.). Tāds Aužeļu pilskalna raksturojums sniegts Eiropas kultūras mantojuma aprakstā "Latvijas pilskalni" (1998. g.).

Par senāko apdzīvotību Brunavas pagasta teritorijā liecina akmens laikmeta (ap 3. - 2. gadu tūkstoti pirms Kristus) atrastais kaplis Šķirānos, vidējā dzelzs laikmeta (5.-8. gs.) atradums sudraba kakla riņķis Podžos un vēlā dzelzs laikmeta (9. - 12. gs.) kapulauki Krastiņos un Zluktenē, nezināma laikmeta kapenes Upeniekos un Brunavā.

Kad 13. gs. norisinājās vācu cīņas ar zemgaļiem un lietuviešiem un šo cīņu rezultātā izveidojās Livonijas valstu savienība, tagadējai pagasta teritorijai bija nenoteikta piederība, līdz 15. gs. pirmajā pusē tika veikta robežu nospraušana starp Livonijas ordeņa zemi un Lietuvu. Arī pēc Livonijas pastāvēšanas beigām un Kurzemes hercogistes izveidošanās 16. gs. otrajā pusē vecāsrobežas tika saglabātas un tas nozīmēja to, ka gandrīz visa tagadējā Brunavas pagasta teritorija ilgus gadsimtus bija šķirta no Latvijas. Kad Lietuva 18. gs. nokļuva cariskās Krievijas sastāvā, tagadējais Brunavas pagasts atradās Kauņas guberņas Biržu apriņķī.

Aužeļu pilskalns senatnē

Un mūsdienās

Avots: Brunavas pašvaldības izdotā
grāmata "Ar trīs vārdiem" (2005)

Mežgaļu astoņgadīgās skolas vēsture.

anddam — Sun, 19 Dec 2010 16:17:13 GMT

Skolas ģeogrāfiskais novietojums

Skola atrodas Bauskas rajonā, 22 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas pilsētas, liela meža malā. Visapkārt tai redzami meži, vieta zema, 2 km uz ziemeļaustrumiem kūdras purvs. Zeme apkārtnē auglīga, agrāk ļoti cieta no liekā mitruma, bet tagad visas platības nodrenētas.

5 km no skolas atrodas Bauskas - Viļņas šoseja, tagad viena no labākajām automaģistrālēm republikā, bet agrāk, skolas dibināšanas gados, neizbraucams lielceļš. 3 km tālu atrodas Bauskas – Biržu lielceļš, agrāk sliktāks par pirmo, bet tagad pa to visu gadu kursē satiksmes autobuss.$CUT$

Agrāk, lai tiktu uz vienu no šiem minētajiem ceļiem, bija jāveic 5 km vai 3 km ļoti slikta ceļa, kas rudens un pavasara lietus laikā nebija izbraucams pat ar zirgiem. Tagad gar skolu 9 reizes dienā kursē satiksmes autobuss.

Kādēļ skola atrodas šeit? Vietu izvēlējās Ed. Beinarts, kas dzīvoja 7 km no skolas, Tunkūnos, un bija tajā laikā pagasta vecākais. Viņš domāja, ka vienmēr paliks savā amatā, ka viņam daudzos sarīkojumos un svinīgos gadījumos vajadzēs ierasties skolā, tādēļ nolēmis skolu celt tuvāk savām mājām. Šī iemesla dēļ skolu uzcēla ne visai piemērotā vietā.
Tikko beigušies skolas celtniecības darbi 1941. g

Pagātnes ainas …

Kāda cilvēka atmiņas par skolas pamatakmens guldīšanu 1940. gada 4. jūnijā.

”Pavasaris šogad iestājās vēlu, un līdz šim, 4. jūnijam, ir bijušas tikai dažas vasarīgas, siltas dienas. Šodien vēss, jo pūš stiprs vakara vējš.

Man uz svinībām piesūtīt īpašs ielūgums, lai gan tur būtu jāierodas arī kā kora dalībniekiem. Noteiktā laikā, pulksten 12 00, kad korim mēģinājums, esmu klāt. Dažas dziedātājas jau atnākušas un sēž aizvējā uz grāvja malas. Daži dziedātāji vēl nav ieradušies, tādēļ dziesmas nevar mēģināt. Eju ar Fr. Straumi uz jaunceltnes vietu. Ziemeļvakaru stūrī bijis dīķis. Tas aizbūvēts ar māliem, kas izrakti no celtnes apakšstāva. Uz jaunceltni ved celiņš, kas abās pusēs nosprausts ar zaļiem bērziņiem un iet kalnup. Nekādu citu koku nav. Daži strādnieki steigā veic nepieciešamo darbu vietas sagatavošanai, kur iemūrēs dokumentus. Pamati celtnei iemūrēti pilnīgi un atrodas zemāk par virsmas līmeni, kā zemē iegrimušie.

Pastaigājos pa pamatu virspusi. Līdzi nāk skolotāja M. Fatare un vēl daži meitēni. Ejam tālāk. Pretī pamatakmenim uz kārtīs vējā pland divi valsts karogi. Uz galdiņa vara caurule ar pergamentu. Sasveicinos ar pagasta vecāko un apskatām pergamentu. Pārdesmit rindu garš teksts uz caurspīdīgas ādas. Tekstā aprakstīts, kāda tad bijusi valdība, īss laikmeta raksturojums, datumus u.t.t.

Tālāk apskatām cementa ķieģeļu izgatavošanu. Divi strādnieki presē pasausu cementa javu un izņem pa trīs ķieģeļiem reizē. Visur daudz ķieģeļu, grants, akmeņu. Uzstādīta ierīce un sākta sist artēziskā aka.

Ierodas arī lielākā daļa dziedātāju. Izrādās, ka noticis konflikts. Brunavas pagasta pāvests Pantaleons pēdējā brīdī aizliedzis katoliskajam korim dziedāt, tāpēc, ka garīgo aktu daļu vada luterāņu mācītājs, it kā pretēji izglītības ministra Čamaņa rīkojumam. Pagasta vecākais Beinarts, liekas, rīkojumu negribējis ievērot. Kora diriģents Brunavas pamatskolas pārzinis Bajārs uzskata , ka koris nav padots draudzes prāvestam un nolemj dziedāt dažas dziesmas akta laicīgajā daļā, kā to vēlas pagasta vecākais.

Labības šķūnī, kas atrodas netālu no skolas, izmēģinām dziesmas.

Ap pulksten 14 00 salasās ļaudis. Visi nostājamies špalerās gaidīt viesus. Pulksten 14 15 uz smilšainā ceļa putekļu mākonī parādās divi vieglie automobiļi. Ierodas Tautskolu inspektors Gregors, apriņķa pašvaldību vecākais Annuss, apriņķa priekšnieks Zarāns, Bauskas miertiesnesis Mauriņš u.c.

Sākās ceremonijas garīgā daļa, ko vada luterāņu mācītājs Valters. Koris garīgo dziesmu nedzied, dziesmu lapiņas tas nav paņēmis. Tad Beinarts, Annuss un citi. Tad viesi paraksta pergamentu. Tie ir pagasta organizācijas vadītāji, skolu pārziņi. Pergamentam pievieno vairāku laikrakstu eksemplārus, Latvijas metālnaudu no viena santīma līdz pieciem latiem un visu to ievieto vara cilindrā. To aizlodē un iemūrē pamatu rietumu pusē pie ziemeļu gala. Mūrēšanā piedalījās arī vārāki citi ļaudis. Koris dzied "Gaismas pili”, "Noskan meži”, "Kam drosme ir”, " Tev mūžam dzīvot Latvija” un beigās "Lai līgo lepna dziesma”. Ļaužu sanācis ap 1000.
Brunavas koris, kas piedalās skolas pamatakmens guldīšanas svinībās.
Reizē ar skolu domāts celt arī skolotāju dzīvokļu ēku.

Pēc svinībām pagasta vecākais uzaicina viesus doties uz pagasta namu launagā. Braucu arī es.

Tātad, tomēr būs skola! Skolas celšanai atvēlēts no valsts budžeta ārkārtējiem izdevumiem 200 000 latu.

Pagasta namā pēc neilga laika sākās mielasts. Pie galda runā apriņķa pašvaldību vecākais Annuss: dibināta esot ne tikai skola, bet arī pagasta centrs. Jau atvēlēts 10 000 latu pagasta nama būvei. Uzaicina pagasta ļaudis būt aktīviem ziedotājiem pagasta nama fondam. Vēl skolai un pagastam labklājību.

Tālāk runā tiesnesis Mauriņš. Sāk ar Bībeles vārdiem: " Lai top gaisma”. Skola esot gaismas avots un ugunskurs. Tā apvieno, dod pirmo gaismu. Skola dodot kultūras darbiniekus. Uzaicina dziedāt darba himnu " Nevis slinkojot”. Kā pēdējais runā apriņķa priekšnieks Zarāns. Valoda klusa. Šo to pasaka. Mīļš paldies un jāšķiras.

Viesi aizbrauc. Svinības Beigušās un arī es dodos mājup.

Brunavas pagasta 2.bibliotēka

anddam — Fri, 10 Dec 2010 13:23:08 GMT

Darba laiks:

Pirmdienās - 10-17
Otrdienās - 10-17
Ceturtdienās - 10-17
Piektdienās- 10-15
1 un 3 mēneša sestdienā 12-14
Trešdienās- metodiskā diena
Svētdiena - brīvdiena

Adrese

p. n .Grenctāle Bauskas novads LV-3907 Tālr. 63946277 e-pasts: baibabiblioteka@inbox.lv

Bibliotēkas vadītāja Baiba Kopilova

Dibināšanas gads:1967.g.
Krājuma lielums: 7383
Preses izdevumi: 14

Darba rādītāji 2009 gadā.

Izsniegums: 10301
Lietotāju skaits: 214
Apmeklējumu skaits: 4346
Tradicionāli pasākumi: Ikmēneša lasījumi jaunākā skolas vecuma bērniem "Es ar savu grāmatiņu”
Paredzamie uzlabojumi nākotnē: Izremontētas un plašākas telpas bibliotēkai.

Brunavas pagasta 1.bibliotēka

anddam — Fri, 10 Dec 2010 13:15:45 GMT

Darba laiks

Pirmdienās - 9-16
Otrdienās - 10-17
Ceturtdienās - 10-17
Piektdienās - 9-16
Trešdienās – metodiskā diena
Brīvdienas - sestdiena, svētdiena

Adrese

„Ērgļi” Brunavas pagasta Bauskas novads LV-3907 Tālr. 63946245
e-pasts: ilzekursisa@inbox.lvBibliotēkas vadītāja Ilze Kursiša

Dibināšanas gads:Bibliotēka dibināta 1949.g., dibinātājs Brunavas ciema padome. Atrodas vienā ēkā ar klubu, pastu un pagasta padomi
Krājuma lielums: 6852
Preses izdevumi:8

Darba rādītāji 2009.gadā
Izsniegums: 7317
Lietotāju skaits: 165
Apmeklējumu skaits: 3753

Ievērojamas vietas:Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir: Upenieku un Žluktenes senkapi. Aizsargājamās teritorijas - Budbergas parks un Deviņzares sala.

Tradicionāli pasākumiVecgada pasākums bibliotēkas čaklākajiem lietotājiem.
Paredzamie uzlabojumi nākotnē:Vairāk datoru lietotājiem.