Kāda cilvēka atmiņas par skolas pamatakmens guldīšanu 1940. gada 4. jūnijā.

”Pavasaris šogad iestājās vēlu, un līdz šim, 4. jūnijam, ir bijušas tikai dažas vasarīgas, siltas dienas. Šodien vēss, jo pūš stiprs vakara vējš.

Man uz svinībām piesūtīt īpašs ielūgums, lai gan tur būtu jāierodas arī kā kora dalībniekiem. Noteiktā laikā, pulksten 12 00, kad korim mēģinājums, esmu klāt. Dažas dziedātājas jau atnākušas un sēž aizvējā uz grāvja malas. Daži dziedātāji vēl nav ieradušies, tādēļ dziesmas nevar mēģināt. Eju ar Fr. Straumi uz jaunceltnes vietu. Ziemeļvakaru stūrī bijis dīķis. Tas aizbūvēts ar māliem, kas izrakti no celtnes apakšstāva. Uz jaunceltni ved celiņš, kas abās pusēs nosprausts ar zaļiem bērziņiem un iet kalnup. Nekādu citu koku nav. Daži strādnieki steigā veic nepieciešamo darbu vietas sagatavošanai, kur iemūrēs dokumentus. Pamati celtnei iemūrēti pilnīgi un atrodas zemāk par virsmas līmeni, kā zemē iegrimušie.

Pastaigājos pa pamatu virspusi. Līdzi nāk skolotāja M. Fatare un vēl daži meitēni. Ejam tālāk. Pretī pamatakmenim uz kārtīs vējā pland divi valsts karogi. Uz galdiņa vara caurule ar pergamentu. Sasveicinos ar pagasta vecāko un apskatām pergamentu. Pārdesmit rindu garš teksts uz caurspīdīgas ādas. Tekstā aprakstīts, kāda tad bijusi valdība, īss laikmeta raksturojums, datumus u.t.t.

Tālāk apskatām cementa ķieģeļu izgatavošanu. Divi strādnieki presē pasausu cementa javu un izņem pa trīs ķieģeļiem reizē. Visur daudz ķieģeļu, grants, akmeņu. Uzstādīta ierīce un sākta sist artēziskā aka.

Ierodas arī lielākā daļa dziedātāju. Izrādās, ka noticis konflikts. Brunavas pagasta pāvests Pantaleons pēdējā brīdī aizliedzis katoliskajam korim dziedāt, tāpēc, ka garīgo aktu daļu vada luterāņu mācītājs, it kā pretēji izglītības ministra Čamaņa rīkojumam. Pagasta vecākais Beinarts, liekas, rīkojumu negribējis ievērot. Kora diriģents Brunavas pamatskolas pārzinis Bajārs uzskata , ka koris nav padots draudzes prāvestam un nolemj dziedāt dažas dziesmas akta laicīgajā daļā, kā to vēlas pagasta vecākais.

Labības šķūnī, kas atrodas netālu no skolas, izmēģinām dziesmas.

Ap pulksten 14 00 salasās ļaudis. Visi nostājamies špalerās gaidīt viesus. Pulksten 14 15 uz smilšainā ceļa putekļu mākonī parādās divi vieglie automobiļi. Ierodas Tautskolu inspektors Gregors, apriņķa pašvaldību vecākais Annuss, apriņķa priekšnieks Zarāns, Bauskas miertiesnesis Mauriņš u.c.

Sākās ceremonijas garīgā daļa, ko vada luterāņu mācītājs Valters. Koris garīgo dziesmu nedzied, dziesmu lapiņas tas nav paņēmis. Tad Beinarts, Annuss un citi. Tad viesi paraksta pergamentu. Tie ir pagasta organizācijas vadītāji, skolu pārziņi. Pergamentam pievieno vairāku laikrakstu eksemplārus, Latvijas metālnaudu no viena santīma līdz pieciem latiem un visu to ievieto vara cilindrā. To aizlodē un iemūrē pamatu rietumu pusē pie ziemeļu gala. Mūrēšanā piedalījās arī vārāki citi ļaudis. Koris dzied "Gaismas pili”, "Noskan meži”, "Kam drosme ir”, " Tev mūžam dzīvot Latvija” un beigās "Lai līgo lepna dziesma”. Ļaužu sanācis ap 1000.
Brunavas koris, kas piedalās skolas pamatakmens guldīšanas svinībās.
Reizē ar skolu domāts celt arī skolotāju dzīvokļu ēku.

Pēc svinībām pagasta vecākais uzaicina viesus doties uz pagasta namu launagā. Braucu arī es.

Tātad, tomēr būs skola! Skolas celšanai atvēlēts no valsts budžeta ārkārtējiem izdevumiem 200 000 latu.

Pagasta namā pēc neilga laika sākās mielasts. Pie galda runā apriņķa pašvaldību vecākais Annuss: dibināta esot ne tikai skola, bet arī pagasta centrs. Jau atvēlēts 10 000 latu pagasta nama būvei. Uzaicina pagasta ļaudis būt aktīviem ziedotājiem pagasta nama fondam. Vēl skolai un pagastam labklājību.

Tālāk runā tiesnesis Mauriņš. Sāk ar Bībeles vārdiem: " Lai top gaisma”. Skola esot gaismas avots un ugunskurs. Tā apvieno, dod pirmo gaismu. Skola dodot kultūras darbiniekus. Uzaicina dziedāt darba himnu " Nevis slinkojot”. Kā pēdējais runā apriņķa priekšnieks Zarāns. Valoda klusa. Šo to pasaka. Mīļš paldies un jāšķiras.

Viesi aizbrauc. Svinības Beigušās un arī es dodos mājup.