Pie skolas parādās pirmie koki … 1942. gads.

Jau pagājuši gandrīz divi, gadi kopš skolas dibināšanas. Šajā laikā notikušas lielas vēsturiskas izmaiņas pasaules mērogā un pašreiz plosās otrais pasaules karš. 13 dienas pēc skolas dibināšanas Latvijā iesoļoja Sarkanā Armija, bet skolas izbūvē ne mirkli neapstājas. Materiāli visi pievesti, viss sagatavots.

Jaunā pagasta izpildu komiteja labvēlīgi raugās uz skolas jaunbūvi un 1941. gada pavasarī skola ir zem jumta. Bet tad Hitlera armija iebrūk Latvijas teritorijā un Sarkanā Armija ar kaujām atkāpjas.

Latviešu tauta smagi pārdzīvo kundzisko vācu zābaku. Saimnieciskā dzīve panīkst. 1942. gada pavasarī Brunavas skolas skolēni skolotāju vadībā ierodas skolas jaunbūves vietā un iestāda liepiņas abās pusēs ceļam, kas iet no Mežgaļiem uz Buiveniem. Šai reizē iestādīja ap 50 liepiņu, no kurām apmēram puse aug vēl šodien.

Skolotājs J. Paviļons apstādījumu projektu autors.

Skolas atklāšana.

Beidzot šī diena ir klāt – 26 oktobris, kad mācības tiek uzsāktas jaunieceltajā skolā. Šī diena ir jauka, lai gan iepriekšējās dienās stipri lijis un ceļš no Kukučiem līdz skolai neizsakāmi dubļains – neizbraucams un neizbrienams. Iepriekšējās dienās skolotāji dūšīgi strādājuši pie mantu pārkravāšanas, šķirošanas, klašu tīrīšanas un sakārtošanas. Inventārs šeit savests no 3 skolām – Brunavas, Tunkūnu un Tarvidānu, kuras likvidē. Skolas fasāde jau nokrāsota un gandrīz pilnīgi izveidota. Pārējās ēkas daļas bez apmetuma, jo to neatļauj okupācijas varas likums, kaut arī materiāla pietiek.

Jau sanākuši skolēni. Tie laipo ārpusē pa dēļu galiem, ķieģeļiem. Reizē ar skolas ēkas būvi turpat netālu, 50 m uz ziemeļiem, tajā pašā līnijā tiek uzcelta speciāla ēka skolotāju dzīvokļiem. Tā ir glīta ēka ar 5 ļoti plašiem dzīvokļiem. Uzņēmumā redzams, ka ēkas tuvumā grants kaudzes, gruži, apkārt klajš lauks, tuvumā mežs. Tuvumā nav ne koku, ne puķu. Tagad šajā ēkā iekārtoti 3 skolotāju dzīvokļi un skolas internāts.

Skolotāju dzīvojamā ēka

Iestāda augļu dārzu.

1943. gada vasarā skolas apkārtne vēl pilnīgi kaila. Tai apkārtnē viļņo kupls vasarāja lauks, tuvāk lievenim trekni saaugušas lopbarības bietes. Uzstādīts vēja ģenerators, kas dod strāvu pāris spuldzēm skolā un dzīvojamā mājā.

Skola 1943. gadā.

Starp skolu un dzīvojamo ēku rēgojās veca rija, ko skolēni nojauca 1948.gadā. Skolas pārzinis Bajārs, nesavtīgi rūpēdamies par skolas materiālo labklājību, 1943. gada rudenī nopērk apmēram 68 ābeles un bumbieres un ap 30 ķiršu. Šo kokus viņš pats, skolotāji Fatere un Paviļons, palīdzot skolas kurinātājam A. Kirilko, iestāda skolas rietumu pusē, dienvidu galā un pie dzīvojamās ēkas. Lielākā daļa no šiem kokiem zaļo, zied un dod augļus arī vēl šodien.