Senā Brunavas pagasta teritorija bija Zemgaļu apdzīvotās Upmales zemes Nogailenes pils novada daļa ar Aužeļu pilskalnu centrā. Tas atradās 200 metru uz ziemeļiem no Aužeļu mājām, Mēmeles upes kreisajā krastā. Pilskalns labi pārredzams, apaugusi tikai pret Mēmeli vērstā kalna nogāze. Pilskalnu veido trīsstūra zemesrags starp Mēmeli un tajā ietekošā strautiņa gravu. Zemes mēle ziemeļu galā pārrakta, tādējādi atdalot pilskalna plakumu ar divus metrus dziļugrāvi un četrus metrus augstu valni. Pilskalnā konstatēts vairāk nekā pusmetru biezs kultūrslānis. Tajā atrastas apmestās keramikas lauskas, kas attiecās uz vidējo dzelzs laikmetu (5.-8. gs.). Ziemeļrietumos un dienvidos no pilskalna konstatētas apmetnes vietas, kurās iegūtās ripas keramikas lauskas norāda uz šī senvietu kompleksa izmantošanu arī vidējā dzelzs laikmetā (9.-12. s.). Tāds Aužeļu pilskalna raksturojums sniegts Eiropas kultūras mantojuma aprakstā "Latvijas pilskalni" (1998. g.).

Par senāko apdzīvotību Brunavas pagasta teritorijā liecina akmens laikmeta (ap 3. - 2. gadu tūkstoti pirms Kristus) atrastais kaplis Šķirānos, vidējā dzelzs laikmeta (5.-8. gs.) atradums sudraba kakla riņķis Podžos un vēlā dzelzs laikmeta (9. - 12. gs.) kapulauki Krastiņos un Zluktenē, nezināma laikmeta kapenes Upeniekos un Brunavā.

Kad 13. gs. norisinājās vācu cīņas ar zemgaļiem un lietuviešiem un šo cīņu rezultātā izveidojās Livonijas valstu savienība, tagadējai pagasta teritorijai bija nenoteikta piederība, līdz 15. gs. pirmajā pusē tika veikta robežu nospraušana starp Livonijas ordeņa zemi un Lietuvu. Arī pēc Livonijas pastāvēšanas beigām un Kurzemes hercogistes izveidošanās 16. gs. otrajā pusē vecāsrobežas tika saglabātas un tas nozīmēja to, ka gandrīz visa tagadējā Brunavas pagasta teritorija ilgus gadsimtus bija šķirta no Latvijas. Kad Lietuva 18. gs. nokļuva cariskās Krievijas sastāvā, tagadējais Brunavas pagasts atradās Kauņas guberņas Biržu apriņķī.

Aužeļu pilskalns senatnē

Un mūsdienās

Avots: Brunavas pašvaldības izdotā
grāmata "Ar trīs vārdiem" (2005)